Triāla vēsture ir caurvīta ar interesantām sacīkstēm. Tajās sportisti sacenšas nevis par ātrāko laiku, bet gan par precizitāti (tomēr iekļaujoties laikā). Gan velotriāla, gan mototriāla braucēji ar savu braucamrīku (attiecīgi velosipēdu vai motociklu) pārvar sarežģītus šķēršļus. Šie šķēršļi var būt gan dabiski, gan cilvēka radīti. Zemei drīkst pieskarties tikai braucamrīka riepas. Par pieskaršanos zemei ar citu braucamrīka daļu vai jebkuru ķermeņa daļu tiek piešķirti soda punkti. Uzvarētāju nosaka, ņemot vērā soda punktu skaitu.
Skotu Sešu dienu triāls jeb mototriāla vēstures sākums
Senākais mototriāla čempionāts ir Skotu Sešu dienu triāls jeb SSDT (Scottish six Days Trial). Šo sacensību pirmsākumi cieši savijušies ar paša sporta veida sākumu.
20. gadsimta pašā sākumā tika izmantoti tādi motocikli kā “Triumph,” “Matchless,” “Ariel” un “Douglas.” Tie bija ļoti vienkārši, un tādēļ sākotnējais Skotu Sešu dienu triāla mērķis bija pārbaudīt to izturību. Tā kā uzvara šajās sacensībās liecināja par labu ražotājfirmas kvalitātei, tad SSDT sāka ieinteresēt šo firmu pārstāvjus.
Agrīnās sacensības sākās un beidzās Edinburgā. Taču tā vietā, lai katras dienas vakarā atgrieztos sākumpunktā, triālisti izbraukāja teju visu Skotiju un katru nakti palika citā vietā.
1914. gada noteikumu izmaiņas iekļāva sodu par laika limita pārsniegšanu un par tehniskām problēmām. 1932. gadā notika izmaiņas apbalvošanā, un par SSDT pirmo individuālo uzvarētāju kļuva skots Bobs Makgregors (Bob MacGregor). 1938. gadā Fort William pilsēta tika izvēlēta par sacensību centrālo punktu, lai gan sākums un beigas joprojām notika Edinburgā. Otrais pasaules karš pārtrauca sacensības līdz 1947. gadam.
20. gadsimta 70. gados sacensības sasniedza neticamu popularitāti. 1977. gadā tika zaudēta to saikne ar Edinburgu, un sacensības gan sākās, gan beidzās Fort William pilsētā. Savukārt 20. gadsimta 80. gados sacensībās sāka bieži uzvarēt ārzemju braucēji.
Velotriāla vēstures sākums Spānijā un Vācijā
Lai gan velosipēdi tika izgudroti ievērojamu laiku pirms motocikliem, triāls ar velosipēdiem (velotriāls) attīstījās vēlāk par mototriālu.
20. gadsimta 70. gados Spānijas labākais mototriāla braucējs bija Pedro Pī. Viņš vēlējās savam četrgadīgajam dēlam Ot Pi nopirkt bezceļu velosipēdu, bet nekur nav varējis tādu atrast. Tādēļ viņš to izveidojis pats, izmantojot savu bagāto praktisko pieredzi. Unikālais velosipēds, kurš ļāva viegli manevrēt, vēlāk kļuva par pamatu sērijveidā ražotiem modeļiem. Savukārt Ot Pi kļuva par vienu no pasaules labākajiem velotriālistiem.
Savukārt Bādnauheimas pilsētā Vācijā pašas pirmās triāla sacensības notika no 1974. gada (līdz p
at 1988. gadam). 1976. gadā Motosporta klubs Weser-Solling Getingenes rajonā sāk veicināt velotriāla attīstību, jo tas ir labs treniņš mototriālam. 1981. gadā notiek Vācijas mēroga sacensības. 1982. gadā notiek Eiropas čempionāts.
Triāla vēsture Latvijā
Triāla jeb, precīzāk, mototriāla vēsture Latvijā sākās 20. gadsimta 60. gadu beigās. Iedvesmojoties no spāņiem, latviešu entuziasti iztulkoja noteikumus un izveidoja šķēršļus. Tajā laikā Latvijā populārs un augstā līmenī attīstīts bija mototūrisms. Līdz ar to triāls (būtībā – motocikla vadīšana pāri šķēršļiem, ar kājām nepieskaroties zemei) ilgu laiku tika uzskatīts par mototūrisma daļu.
Latvieši centās veicināt triāla popularitāti Padomju Savienībā. Tas sāka nest augļus 20. gadsimta 80. gados, kad Latvija kļuva par triāla bāzi. Latvieši faktiski bija labākie braucēji visā PSRS, no kuriem varēja mācīties pārējie.
Triāls mūsdienu Latvijā
Mūsdienās triāla entuziastu vadībā ir klubs “Karters.” Tas dibināts Ugālē 2000. gadā. Šī kluba darbības mērķos ietilpst:
- veselīga dzīvesveida popularizēšana
- triāla popularizēšana
- paraugdemonstrējumu sniegšana
- pasākumu organizēšana
- treniņu organizēšana
- biedru sportisko sasniegumu veicināšana
- publicitātes nodrošināšana atbalstītājiem